MŪSU KLIENTU PIEREDZE
Esmu Inese, man ir 18 gadi. Kad manai meitiņai bija divi mēneši, viņa nomira. Es paliku ļoti emocionāla, depresīva, sāku lietot alkoholu, mani radi manas rīcības dēļ vēlējās mani ievietot psihiatriskajā slimnīcā lai mani ārstētu.
Redzot mazus bērnus, gribēju tos paņemt sev audzināt, raudāju, biju zaudējusi realitātes izjūtu. Arī bērna tēvs sāka dzert, mēs atsvešinājāmies.
Ceļojums palīdzēja man pieņemt esošo situāciju, samierināties ar zaudējumu, es vairs nejutos vainīga par notikušo. Atkal atradu sevī spēku veidot jaunas attiecības, sapratu, ka Dievs ir pieņēmis manu bērnu un ka man vēl var būt bērni un attiecības ar vīriešiem.
Paldies Krīzes grūtniecības centram par atbalstu!
Mani sauc Evelīna. Esmu 37 gadus veca. Manā dzīvē ir bijuši divi aborti. Mocījos ar murgiem, depresiju. Nevienam nebiju stāstījusi par savu abortu pieredzi un nožēlu.
Esmu pārsteigta par Ceļojuma rezultātiem – man vairs nav domas par pašnāvību, nav nakts murgu, nav vairs vainas sajūtas.
Vislielākais ieguvums Ceļojumā bija tas, ka sajutu, ka Dievs man ir piedevis.
Novēlu spēku un izturību Krīzes grūtniecības centram un paldies.
Esmu students, man ir 22 gadi. Mana meitene palika stāvoklī. Es zvanīju uz Krīzes grūtniecības centru lai uzzinātu kur var lētāk veikt abortu, bet izrunājoties ar konsultantu, es uzzināju par aborta sekām. Mēs ar draudzeni nolēmām kopā atnākt uz Krīzes grūtniecības centru uz konsultāciju.
Gribu pateikt paldies Krīzes grūtniecības centram, jo tagad esam laimīgi kopā ar mūsu bērniņu.
Man ir 45 gadi. 43 gadu vecumā es paliku stāvoklī. Mani bērni, vīrs, ārsti – neviens neatbalstīja manu vēlmi dzemdēt bērnu. Tiku biedēta ar to, ka bērns varētu piedzimt slims.
Es izdarīju abortu kopējā sabiedrības spiediena dēļ un to ļoti nožēloju. Biju izmisumā, man pat negribējās dzīvot šo savu „labi sakārtoto” dzīvi. Es domāju par savu nedzimušo bērniņu.
Domāju, ka sabiedrība uzskata, ka pēc 40 gadu vecuma sieviete nedrīkst dzemdēt, tas nav pieņemami. Un arī es neizturēju šo sabiedrības spiedienu.
Krīzes grūtniecības centra konsultante palīdzēja man izrunāt savas sāpes, rast piedošanu un smelties spēkus turpmākai dzīvei.
Esmu Kristīne un man ir 33 gadi. Pirms 3 gadiem man notika spontānais aborts 12 grūtniecības nedēļā. Es to ļoti pārdzīvoju, tomēr pieņēmu, ka tāda ir Dieva griba. Tomēr jutos ļoti slikti neskatoties uz to, ka bija laba ģimene, darbs.
Aizgāju pie psihoterapeites, bet viņa sāka runāt par manu bērnību, vecākiem, risināt visu „Freida stilā”. Manus iebildumus par pārdzīvojumu par zaudēto bērnu viņa neņēma vērā. Psihoterapija man nepalīdzēja, bet pēc diviem gadiem uzzināju par Krīzes grūtniecības centru un saņēmu palīdzību – Ceļojumu. Pēc Ceļojuma viss nostājās savās vietās – varu apgalvot, ka Ceļojums ir patiešām glābjošs bērna zaudējuma gadījumā. Paldies Krīzes grūtniecības centram!
Uz konsultāciju Krīzes grūtniecības centrā atnāca vecmāmiņa ar mazmeitu. Meitenes vecāki jau ilgu laiku dzīvo ārzemēs. Viņas lūdza palīdzēt sagādāt gaidāmajam bērniņam ratiņus, drēbītes, jo dzemdības jau bija gaidāmas tuvākajā laikā. Krīzes grūtniecības centram bija iespēja, sadarbojoties ar sociālajiem dienestiem, palīdzēt materiāli.
Krīzes grūtniecības centru apmeklēja meitene, kura abortu bija veikusi pirms 7 dienām. Tas bija veikts steigā un emociju uzplūdā. Meitene ļoti pārdzīvoja notikušo – bērna zaudējumu un arī to, ka pēc šī notikuma viņa bija izšķīrusies ar bērna tēvu.
Meitene jutās vainīga, netīra, bailīga. Domāja – kur tagad ir mans bērns?
Ceļojums palīdzēja atrast mieru un piedošanu. Ieguvums bija iespēja par savām sāpēm runāt, jo meitene atzina, ka ir vientuļa, jo visi apkārtējie ir aizņemti ar saviem darbiem un nevienam nav laika.
Paldies Krīzes grūtniecības centra konsultantam par palīdzību!