Pēc aborta sindroms (PAS)
Plaši izplatīts,
tomēr par to, diemžēl, runā ļoti maz. Pasaules un Latvijas krīzes grūtniecības
konsultantu pieredze liecina, ka praktiski visas sievietes pēc aborta, spontānā
aborta vai bērna zaudējuma agrīnā vecumā, saskaras ar kāda līmeņa emocionālām
un/vai psiholoģiskām sekām. Liela daļa no sievietēm spēj ar tām tikt galā
pašas, tomēr, daudzām ir nepieciešama palīdzība. Tai pašā laikā, speciālisti ir
atzinuši, ka vidējais laiks, kad sieviete sāk meklēt palīdzību, ir 5-15 gadus pēc aborta, bet dažkārt pat 25-35 gadus pēc aborta. Aborts ir ļoti intīma
lieta, un sievietes (arī bērnu tēvi) nevēlas par to runāt, tāpēc cenšas
norobežoties no sāpju pieredzes. Aborts, lai gan plaši atzīts un veicināts
mūsdienu sabiedrībā, vēl aizvien ir tabu tēma, par kuru ir kauns runāt, turklāt
tas ir ļoti sāpīgi.
Pēc aborta sindromu var definēt kā psiholoģisku, emocionālu fizisku un garīgu
traumu, kuras iemesls ir aborts un kura ir ārpus parastās cilvēka pieredzes. Savā
būtībā tas ir pēc traumatiskā stresa sindroms. PAS var variēties no uztraukuma
un depresijas līdz pat dziļai psiholoģiskai traumai.
Pēc aborta sindroma
iemesli
Grūtniecības laikā sievietei parasti rodas dziļa pieķeršanās savam bērnam,
tomēr, šīs mātes jūtas var apspiest grūti apstākļi vai attiecības, kas to noved
pie aborta izvēles. Viņas dziļākās mātes jūtas konfliktē ar aborta realitāti.
Tādējādi PAS iemesli rodas jau pašā lēmuma pieņemšanas posmā.
Vēlāk sieviete nav spējīga iziet cauri normālam skumšanas (sērošanas) procesam,
kam būtu jāseko pēc bērna zaudējuma, jo atzīt šādu zaudējumu nozīmētu sākt
apšaubīt sava lēmuma ‘pareizumu’. Tā vietā sieviete attīsta stratēģijas, kā
tikt galā ar emocionālajām sāpēm un emocijām, tādām kā vainas apziņa, kauns,
dusmas un skumjas, kas, savukārt, kavē emocionālo atveseļošanos.
Lai gan ir zināmi kopēji simptomi un uzvedība, kas par to liecina, katra
sieviete ir īpaša un reaģē atšķirīgi. Tādējādi nav iespējams izveidot
formulu, kas nestu atvieglojumu un dziedināšanu visām vienādi.
Biežāk sastopamie PAS simptomi
Psiholoģiskās
problēmas, piemēram:
- depresija
- bezcerības sajūta un apātija
- zaudējuma sajūta, nesaprotot kāpēc
- raudāšana bez redzama iemesla
- nespēja pieņemt lēmumus
- miega traucējumi
- murgi
- atmiņas par abortu, kuras izraisa
kaut kas redzams, smaržas vai skaņas
- sāpīgas domas un jūtas nozīmīgos datumos
- sevis sodīšana
- pašvērtības zaudējums vai samazināšanās
- nepareizas dusmas
- vainas sajūta par dzīvajiem bērniem u.c.
Uzvedības problēmas:
- izvairīšanās no zīdaiņiem, bērniem un sievietēm, kas ir stāvoklī
- attiecību grūtības, kuru rezultātā parādās atsvešināšanās, kas noved pie
izolācijas un attiecību iziršanas
- seksuāla izlaidība un nepareizas attiecības, kuras sāpina sievieti
- seksuālais vēsums, izvairīšanās no tuvības un jūtu izrādīšanas
- fizisks saspringums, kad tiek pieminēts aborts vai arī atceroties to
- izvairīšanās no filmām, žurnāliem vai attēliem, kuros attēloti nedzimuši bērni
- alkohola, narkotiskā atkarība
- vēlme palikt stāvoklī uzreiz pēc aborta (izpirkuma bērni)
- panikas lēkmes u.c.
Sākot parādīties dažām no šīm problēmām, sieviete var vērsties pie ārsta
vai padomdevēja. Tomēr bieži vien ne viņa pati, ne arī ārsts nesaistīs šīs
problēmas ar abortu, kas bijis vairākus gadus iepriekš. Tomēr, attīstoties
psiholoģiskajai traumai, kuru radījis aborts, sieviete aizvien vairāk sāk
saprast, kas radījis problēmas. Brīdī, kad tās atrod drošu vietu, kur iespējams
iejūtīgi pārskatīt aborta pieredzi, beidzot var sākties "Ceļojums" pretī
dziedināšanai.
Palīdzība pēc
aborta, spontānā aborta vai bērna zaudējuma gadījumā
Ja jūs esat atpazinusi sevi šajā aprakstā, mēs vēlētos piedāvāt jums
palīdzību un iespēju veikt pēc aborta konsultēšanas programmu "Ceļojums", kopā
ar kādu no mūsu konsultantiem. Iespējams, ka jums ir radušies arī kādi
jautājumi. Lūdzu, zvaniet vai rakstiet mums.