Klientu pieredze

Tā nu gadījās manā dzīvē, ka vīrs negaidot ģimeni pameta. Izrādījās, ka ne es, ne bērni viņam nav vajadzīgi. Paliku viena ar diviem bērniem un stāvoklī ar trešo bērniņu. Nezinu, ko būtu iesākusi bez darba, bez materiālā atbalsta.

Paziņas man pastāstīja par Krīzes grūtniecības centru. Necerēju, ka man palīdzēs, tomēr, griezos tur. Krīzes centrā es sagaidīju mana stāvokļa izpratni un pretimnākšanu. Man palīdzēja ar apģērbu zīdainim, iedeva ratiņus, gultas veļu, sedziņas. Vēlāk, kad mans dēliņš jau bija paaudzies, saņēmu arī lielākas drēbītes, silto apģērbu.

No sirds pateicos Krīzes grūtniecības centra sponsoriem un visiem atbalstītājiem, tiem labajiem cilvēkiem, kas palīdzēja un palīdz manai ģimenei un man tik smagajā dzīves situācijā. Vissirsnīgākais paldies centra darbiniekiem par sirds siltumu un atsaucību. Esmu ļoti iepriecināta, ka darbinieki ne tikai palīdz materiāli, bet tiešām interesējas par to, kā bērniņš aug, vai ir vesels un vai viss ir kārtībā.

Ar dziļu cieņu un pateicību, Liene.

 

Esmu Inese, man ir 18 gadi. Kad manai meitiņai bija divi mēneši, viņa nomira. Es paliku ļoti emocionāla, depresīva, sāku lietot alkoholu, mani radi manas rīcības dēļ vēlējās mani ievietot psihiatriskajā slimnīcā, lai mani ārstētu.

Redzot mazus bērnus, gribēju tos paņemt sev audzināt. Raudāju, biju zaudējusi realitātes izjūtu. Arī bērna tēvs sāka dzert, mēs atsvešinājāmies.

"Ceļojums" palīdzēja man pieņemt esošo situāciju, samierināties ar zaudējumu. Es vairs nejutos vainīga par notikušo. Atkal atradu sevī spēku veidot jaunas attiecības, sapratu, ka Dievs ir pieņēmis manu bērnu un ka man vēl var būt bērni un attiecības ar vīriešiem.

Paldies Krīzes grūtniecības centram par atbalstu!

 

Mani sauc Evelīna. Esmu 37 gadus veca. Manā dzīvē ir bijuši divi aborti. Mocījos ar murgiem, depresiju. Nevienam nebiju stāstījusi par savu abortu pieredzi un nožēlu.

Esmu pārsteigta par "Ceļojuma" rezultātiem – man vairs nav domas par pašnāvību, nav nakts murgu, nav vairs vainas sajūtas.

Vislielākais ieguvums "Ceļojumā" bija tas, ka sajutu, ka Dievs man ir piedevis.

Novēlu spēku un izturību Krīzes grūtniecības centram un paldies!

 

Esmu students, man ir 22 gadi. Mana meitene palika stāvoklī. Es zvanīju uz Krīzes grūtniecības centru lai uzzinātu, kur var lētāk veikt abortu, bet izrunājoties ar konsultantu, es uzzināju par aborta sekām. Mēs ar draudzeni nolēmām kopā atnākt uz Krīzes grūtniecības centru uz konsultāciju.

Gribu pateikt paldies Krīzes grūtniecības centram, jo tagad esam laimīgi kopā ar mūsu bērniņu.

 

Man ir 45 gadi. Pirms diviem gadiem es paliku stāvoklī. Mani bērni, vīrs, ārsti – neviens neatbalstīja manu vēlmi dzemdēt bērnu. Tiku biedēta ar to, ka bērns varētu piedzimt slims.

Es izdarīju abortu kopējā sabiedrības spiediena dēļ un to ļoti nožēloju. Biju izmisumā, man pat negribējās dzīvot šo savu „labi sakārtoto” dzīvi. Es domāju par savu nedzimušo bērniņu.

Domāju, ka sabiedrība uzskata, ka pēc 40 gadu vecuma sieviete nedrīkst dzemdēt, jo tas nav pieņemami. Un es neizturēju šo sabiedrības spiedienu.

Krīzes grūtniecības centra konsultante palīdzēja man izrunāt savas sāpes, rast piedošanu un smelties spēkus turpmākai dzīvei.

 

Esmu Kristīne un man ir 33 gadi. Pirms 3 gadiem man notika spontānais aborts 12. grūtniecības nedēļā. Es to ļoti pārdzīvoju, tomēr pieņēmu, ka tāda ir Dieva griba. Lai nu kā, es vienalga jutos ļoti slikti neskatoties uz to, ka man bija laba ģimene, darbs.

Aizgāju pie psihoterapeites, bet viņa sāka runāt par manu bērnību, vecākiem, risināt visu „Freida stilā”. Manus iebildumus par pārdzīvojumu par zaudēto bērnu viņa neņēma vērā. Psihoterapija man nepalīdzēja, bet pēc diviem gadiem uzzināju par Krīzes grūtniecības centru un saņēmu palīdzību – "Ceļojumu". Pēc "Ceļojuma" viss nostājās savās vietās – varu apgalvot, ka šī programma ir patiešām glābjoša bērna zaudējuma gadījumā. Paldies Krīzes grūtniecības centram!

 

Krīzes grūtniecības centru apmeklēja meitene, kura abortu bija veikusi pirms 7 dienām. Tas bija veikts steigā un emociju uzplūdā. Meitene ļoti pārdzīvoja notikušo – bērna zaudējumu un arī to, ka pēc šī notikuma viņa bija izšķīrusies ar bērna tēvu.

Meitene jutās vainīga, netīra, bailīga. Domāja – kur tagad ir mans bērns?

"Ceļojums" palīdzēja atrast mieru un piedošanu. Ieguvums bija iespēja par savām sāpēm runāt, jo meitene atzina, ka ir vientuļa, jo visi apkārtējie ir aizņemti ar saviem darbiem un nevienam nav laika.

Paldies Krīzes grūtniecības centra konsultantam par palīdzību!

 Brīvprātīgo pieredze

Tieši gadu atpakaļ sākās mans stāsts ar Krīzes grūtniecības centru. It kā nejaušību virkne mani aizveda uz krīzes centra mājas lapu krizescentrs.lv. Man ļoti gribējās kaut kādā veidā iesaistīties centra darbā un palīdzēt kādam, lai neizdara to lielo kļūdu, ko pati izdarīju 27 gadus atpakaļ, kad man bija tikai 18 gadi un es izdarīju abortu. Šo gadu laikā mani mocīja depresija, nepilnvērtības sajūta, sevis nepieņemšana. Kā vēlāk uzzināju, tad fakts, ka aborts ir medicīniska manipulācija un var dzīvot it kā nekas nav bijis, nav patiess. Aborts ir iejaukšanās dzīvības plānā, dzīvības atņemšana jaunam cilvēkam, kas tev ir uzticēts kā tavs bērniņš, un pēc aborta sindroms ir likumsakarīgs. Krīzes centra interneta mājas lapā uzzināju, ka darboties šajā centrā var tikai pēc apmācības kursa iziešanas. Tas sastāv no divām daļām – Aicināti rūpēties un Ceļojums. Apmācības tikšanās reizi nedēļā kļuva par manas dzīves svarīgu sastāvdaļu. Šajās apmācībās iepazinos ar sievietēm, kas arī bija gatavas palīdzēt citiem, bet noteikti zinu, ka rezultātā ieguvām palīdzību arī sev! Šis laiks nebija viegls, it īpaši Ceļojums, jo mācoties tika aizskartas arī pašas dziļi noslēptās sāpes. Vecās brūces tika uzplēstas un "tīrītas", lai varētu sadzīt pavisam. Man joprojām ir prātā viens jautājums no apmācību materiāliem – kā jutāties dzīvē pirms un pēc aborta? Kad izdarīju abortu, es biju vēl pavisam jauna un nemaz nezināju, kāda ir sajūta, kad pieaugušie savā dzīvē jūtas labi. Šobrīd man ir 45 gadi. Apmācības kurss beidzās š.g. jūnijā. Kad atkal visas satikāmies septembrī un pārrunājām kā gāja vasarā, sapratu, ka mana dzīves sajūta ir kļuvusi košāka, sulīgāka, pilnvērtīgāka un es esmu kā viens veselums. Man šķiet, ka tagad es zinu kā jūtas laimīgi pieaugušie un man ir tapis piedots, ka atņēmu dzīvību pavisam maziņam, bet jau cilvēkam. 

Indra

 

Par Krīzes grūtniecības centru uzzināju nejauši, “sēžot” one.lv. Es vienkārši pamanīju reklāmu un izlasīju to. Uzreiz nolēmu, ka tas man būs interesanti.

No mācībām gaidīju izpratni darbā ar krīzes grūtniecības gadījumiem un pēc aborta sindroma specifiku. Mācību laikā izgāju divas programmas un saņēmu Krīzes grūtniecības un Pēc aborta padomdošanas  sertifikātus.

Jauns man bija tas, ka konsultēšana Krīzes grūtniecības centrā ir kristīgi virzīta. Tā man bija pavisam jauna pieredze un, pēc manām domām, – ļoti svarīga. Mācību laikā un pēc tam man bija iespēja paskatīties uz dažādām lietam no citām pusēm un izdomāt jaunus risinājumus.

Es plānoju turpmāk darboties kā brīvprātīgā Krīzes grūtniecības centrā, veicot konsultācijas un lasot lekcijas skolās. Kā arī gribētu izstrādāt grupu nodarbību programmu pēc aborta cietušajām sievietēm.

Un, protams, KGC satiku daudz jaukas sievietes, kuras dara nozīmīgu darbu, nežēlojot spēku un laiku, sievietes, kurām nav vienalga. Tas mani priecina un esmu pateicīga par šo satikšanos!

Jeļena

 

Esmu topošā psiholoģe un, kā jau laikam jeb kurš jauns speciālists, kurš domā par savu profesionālo iemaņu un personības attīstību, es meklēju iespējas, kur smelties jaunas zināšanas. Par Krīzes grūtniecības centru uzzināju „sērfojot” internetā un atradu šo lielisko iespēju mācīties un pēc tam strādāt par brīvprātīgo konsultantu. Šī man bija pavisam jauna pieredze, jo nebiju domājusi, ka pie mums Latvijā vispār ir tādas organizācijas, kas var palīdzēt sievietēm pēc abortiem, vai tām, kuras piedzīvo nevēlamo grūtniecību. Zināšanas, kuras es ieguvu apmācību laikā, uzskatu par ļoti vērtīgām. Tās ir universālas patiesības, kas ir pārbaudītas praksē, un tās ir noderīgas ne tikai „palīdzošās profesijas” pārstāvim, bet arī jebkuram indivīdam, kurš rūpējas par savu tuvo cilvēku psiholoģisko un fizisko labklājību.

Karīna

 

Par Krīzes grūtniecības centru uzzināju no savas draudzenes. Viņa man ieteica šo iespēju – mācīties un varbūt nākotnē arī strādāt par brīvprātīgo šajā centrā.

Mācības bija ļoti vērtīgas – uzzināju daudz jauna gan par sevi, gan par Krīzes grūtniecības centra pieredzi darbā ar cilvēkiem, kas nāk uz konsultācijām. Uzzināju daudz par to cilvēku ciešanām, kuru pieredzē ir aborts vai pāragrs bērna zaudējums.

Šobrīd darbojos Krīzes grūtniecības centrā kā brīvprātīgā – palīdzu sievietēm, kam bijis spontānais aborts vai pāragrs bērna zaudējums.

Kristīne


 .